Hanmer Springs

Kā jau iepriekš minēju, pēc darba fermā jutos nopelnījusi atpūtu, tādēļ pa ceļam uz savu nākamo pilsētu Christchurch, nolēmu iegriezties Hanmer Springs. Kas patiesībā tāds tūrisma ciemats vien ir. Tās galvenais produkts ir termālie baseini, kuros ūdens nāk no apkārtesošo kalnu termālajiem avotiem. Pats baseinu kompleks atrodas ārā, zem klajas debess. Samaksājusi savus 14 bakšus par baseinu apmeklējumu, dodos uz ģērbtuvēm. Un šeit jau atkal paveras jaunzēlandiešu izpratne par telpām, to siltināšanu vai, pareizāk sakot, nesiltināšanu. Eiropas galā pierasts, ka ģērbtuvēs parasti ir silts, lai pēc tam slapjam būtu, kur forši saģērbties. Nu šai pus lielajam dīķim, ģērbtuves ir tādas ļoti nosacītas. Tāda lieta, kā skapīši neeksistē, principā ātri pārģērbies un meties ūdenī. Savas mantas vai nu atstāj slēdzamos seifos ārpusē (par maksu, protams) vai arī atstāj tur pat kaut kur baseinu teritorijā. Tā kā Jaunzēlande līdz šim ir sevi pierādījusi kā drošu valsti un arī pārējie baseina apmeklētāji savas mantas atstāja uz soliņiem, tad es daru tieši to pašu, ik pa reizei gan uzmetot acu skatienu un nočekojot vai viss savā vietā.

Pa teritoriju izvietoti vairāki baseini, kuros temperatura svārstās no 37 - 41 grādam pēc Celsija skalas. Ūdens šajos baseinos ir bagātināts ar minerāliem un visādām citām labām, bet smirdīgām vielām, kurām nosaukumus vairs neatceros. Un baseini pēc smaržas vai smirdoņas atgādina Latvijā atrodamos sēravotus, tikai uzkarsēti. Tā nu es tur sēdēju dažāda siltuma un intensitātes olūdeņos :) Nekas ārkārtīgs jau tas nebija, bet nu relaksējos gan - kā jau atrodoties ūdenī. Ar 1,5h šajos ūdeņos pietiek atliektiem galiem.

No sākuma nebiju plānojusi rakstīt atsevišķu rakstu par šīs vietas apmeklējumu, jo no ciema tur nekā daudz arī nav. Viens pārtikas veikals, viens bankomāts, baseini, spa, dažas kafejnīcas un veikali, kā arī ar tūrismu saistīti kantori, kas piedāvā dažāda veida tūrisma atrakcijas. Bet tas, kas mani visvairāk "paķēra" šajā pilsētā, bija hostelis, kurā apmetos, un tā iemītnieki. Hanmer backpacker hostelis atrodas kādu 5 min gajiena attālumā no nosacītā ciemata centra. Tā īpašnieks Edwin bija ļoti atsaucīgs un viesmīlīgs. Viņš šo hosteli ir nopircis 5 mēnešus atpakaļ un šobrīd ļoti piestrādā, lai to padarītu par labāko hosteli tuvākajā apkārtnē. Un šķiet, ka tas viņam ļoti labi izdodas, jo tik mājīgi un jauki nebiju iepriekš jutusies Nelsonas hosteļos. Hostelis var uzņemt tikai 19 viesus, kas noteikti spēlēja lielu lomu mājīguma gaisotnes radīšanā, jo visi jutās kā savējie. Vakara gaitā sapazinos ar daudziem citiem ceļotājiem, dzirdēju interesantus ceļojumu stāstus, izdzēru daudz tējas krūzītes un, lai arī acis dēļ noguruma krita ciet, nevarēju vien beigt vervelēt. Tas šķiet ir viens no lielākajiem ceļošanas plusiem - iespēja satikt tik dažādus un tik interesantu cilvēkus. Cilvēkus, kuriem ceļošana pa pasauli apkārt ir kļuvusi par dzīvesveidu un savā ziņā arī rutīnu. Saņēmu kārtējo devu ieteikumu turpmākajiem ceļojuma plāniem un pat sarunāju, ka viens britu puisis paķers mašīnā līdz Christchurch. Sweet!

Ā, un vēl nogaršoju ingvera alu. Nenormāli labs. Ar alus garšu galīgi nav saistīts un šķiet ir arī bezalkoholisks. Latvijā tāds arī ir nopērkams?

Bildes šeit: http://picasaweb.google.lv/agnese.mukstina/HanmerSprings#
Nekā daudz gan tur nav, bet debesis tajā vakarā likās fotogrāfēšanas vērtas.