53 Gloucester street

Laiciņš šodien jauks... Gaiss smaržo pēc vasaras, pat ēnā ir silti un man nav iebildumu pret durvīm un logiem, kas mūždien tiek turēti vaļā. Jā, vasara tuvojas. Pat es šodien pa ielu gāju T-kreklā, ļaujot saules stariem nedaudz uzkarsēt manu nu jau ļoti izbalējušo ādu. Šķiet, ka arī koki ChCh pilsētas centrā ir kļuvuši vēl zaļāki, rododendri – vēl košāki un putni – vēl skaļāki, kā jau pavasarī pieklājas. Pastaigājoties pa Katedrāles laukumu, nopētu vietējā tirdziņa izstrādājumu piedāvājumu un ieraugu Ziemassvētku štellītes. Pirmā doma – nu c’mon! Kurš tagad (ziedošā zaļumā) mēģina iztirgot ziemas sezonas preces? Bet ilgi nebija jābrīnās – ir taču oktobris un tuvojas Ziemassvētku laiks. Ziemassvētku laiks? Es nevaru sagaidīt, kad beidzot varēšu (jau atkal) stiept savas vasaras drēbes mugurā un gatavojos peldēšanas sezonai, kas neglābjami kontrastē ar faktu, ka tirgotāji gatavojas gada ienesīgākajam laikam – Ziemassvētkiem. Nu neko, Ziemassvētkus var sagaidīt arī pludmalē...hmhm..tā vismaz vietējie runā.

Ja par šī raksta nosaukumu – 53 Gloucester street, tad tās tagad ir manas mājas. No cietuma mani atbrīvoja. Būtu jau tur pasēdējusi arī ilgāk, bet vairs netika piedāvāts izdevīgais nedēļas piedāvājums, kā arī līdz ar darba atrašanu, ikdienas braukāšana ar autobusu sāka sagādāt problēmas – jau atkal savu laika plānošanu nācās pakļaut autobusu grafikam, kas brīvdienās ir diezgan...pašķidrs. Toties šobrīd izdzīvoju vienu no saviem sapņiem – dzīvošanu pilsētas centrā. Varbūt kādam liksies, ka meitene nav diez ko radoša sapņu izvēlē, bet pēc 6 gadu ilgstošām attiecībām ar SIA „Ādaži ekspress” autobusiem ar kārtīgu 10-zobu smaidu izbaudu faktu, ka visu, kas atrodas pilsētas centrā varu sasniegt 15 minūšu laikā. Kājām ejot. It īpaši par šo priecājos piektdienu un sestdienu vakaros, kad nav drudžaini jāskatās pulkstenī ar domu, ka tikai nenokavēju pēdējo autobusu, kā arī nav vienā no desmit reizēm jāskrien tam pakaļ. Tā nu par $140 nedēļā (šeit visus komunālos maksājumus rēķina uz nedēļu, algu maksā katru otro nedēļu, samaksu par darbu rēķina stundas likmē vai gadā. Man jau liekas, ka ierastais mēnesis ir ērtāks, bet nu okey) esmu tikusi pie savas 2x3m privātās telpas - mazas, bet piemīlīgas istabas ar vienu gultu, brūnu skapi un simpātiski baltu kumodi. Jau pēc pāris sekundēm šajā telpā sapratu, ka man šeit patiks. Un par laimi – varēju ievākties jau nākamajā dienā. Kopumā mājā ir 10 dzīvokļi, no kuriem 9 tiek izīrēti kā dzīvokļi un 10.dzīvoklī tiek izīrētas 7 istabas. Mani dzīvokļa biedri ir visā visumā aizņemti cilvēki, redzu tos ik pa laikam, pārmiju dažus vārdus, bet tas arī viss. Nav gluži vairs kā backpacker hosteļos – tur vienmēr varēja atrast kādu, ar ko parunāties, dalīties informācijā, pārspriest līdz šim redzēto un atrast savus domu biedrus. Nu neko, nāksies meklēt domu biedrus pilsētā.

Mans darba meklēšanas maratons laimīgā kārtā ir vainagojies ar zināmiem panākumiem – darbs ir. Nepilna pusslodze gan, bet vismaz vajadzētu pietikt, lai nosegtu īres naudu un pārtikas izdevumus. Strādāju viesnīcā par apkopēju. Baigā niecīguma piegarša šim vārdam, bet jā – uzkopju numuriņus pēc klientu aizbraukšanas. Mans darba devējs gan saka, ka visa pasaule sastāv no apkopējiem un apsargiem, tādēļ vien ir jājūtas lepnai. Nu labi..ja reiz tu tā saki. Bet nav tik traki, kā es biju iedomājusies – cilvēki ir diezgan tīrīgi radījumi. It kā jau tīrīšana nešķiet nekas ārkārtējs un grūts, bet ir zināmi nosacījumi šim darbam – standarti. Vienu standarta apartamentu uzkopšanai tiek dots standarta laiks – 30 minūtes, kuru laikā jānodrošina tā atbilstība tīrības standartiem. Vārdu sakot, ir jārīkojas ļoti ātri un jāatceras, kā precīzi jāklāj gulta, kādā leņķī jānovieto krūzītes plauktā, cik spīdīgi nopulētam jābūt virtuves un vannas istabas ūdens krānam un cik rūpīgi sarullētiem mutes dvielīšiem. Nekad neesmu varējusi saprast, kā iespējams iztīrīt dušas kabīni nesaslapinoties? Izrādās ļoti vienkārši – to vienkārši izslauka ar dvieli un tīrīšanas līdzekli. Principā uzkopšanas galvenais uzdevumus ir skaisti saklāta gulta un spīdīgi rokturīši, tā teikt – darbojas uz psiholoģiju. Lieki piebilst, ka turpmāk viesnīcās mani šitā piemuļķot nevarēs. Bet kopumā es pamazām ieeju ritmā. Pirmās dienas numuriņa uzkopšana aizņēma stundu, šobrīd kādas 45 minūtes. Dažbrīd aizdomājos cik ļoti šis darbs atšķiras no biroja darba. Ne tikai ar tā būtību, bet arī ar padarīto darbu un samaksu. Man neskatoties uz to, ka viena numuriņa tīrīšana šobrīd aizņem 45 minūtes, maksās par 30 minūtēm, jo tas ir standarts, kurā man ir jāiekļaujas. Par laiku, ko pavadu pārvietojoties no viena stāva uz otru, arī netiek maksāts. Ja atceros darbu birojā, tad mana 8 stundu apmaksātā darba diena iekļāva gan kafijas/tējas pagatavošanu un izdzeršanu, gan personīgā e-pasta un ziņu izlasīšanu, gan aprunāšanos ar kolēģēm. Ja paskatās uz vēl augstākiem amatiem, tad šī „standarta” darba diena iekļāva ne tikai to vien. Interesanti pavērot, kā mainās izpratne par darba veikšanai nepieciešamā laika daudzumu un ērtībām atkarībā no amata nozīmīguma un prasmēm, kas nepieciešamas šī amata veikšanai. Lai nu kā - gultu tagad arī protu saklāt, kas priekš trešās dienas esot labs rādītājs. Un, protams, neiztikt arī bez pirmo darba dienu pērlēm – dezinfekcijas līdzekļa iesmidzināšanu tieši acī. Neprasiet, kā es to dabūju gatavu. Vispār es sev šķietu ļoti saprātīgs cilvēks, bet dažkārt gadās izstrādāt kaut ko tik muļķīgu, kas uz kopējā saprātīguma fona šķiet izcili stulbi. Nezinu kādēļ tā, iespējams, profilakses nolūkos. Bet dezinfekcijas līdzeklis tiek lietots labu labais – nenormāli koda visu atlikušo dienu.

Neskatoties uz to, ka šobrīd esmu nodarbināta persona, darba meklējumi nav beigušies. Turpinu meklēt otru un ja būs nepieciešams arī trešo darbu, lai izdotos iekrāt pietiekami daudz naudas automašīnas iegādei un turpmākiem ceļojumiem. No vienas puses ChCh ir lielākā pilsēta D-salā, kas nozīmē, ka šeit ir darba iespējas, bet no otras puses – visi brauc uz ChCh, lai sameklētu darbu, kas rada ļoti lielu pieprasījumu un konkurenci. Nu redzēs – iespējas ir vienmēr.

Kamēr brīvā laika ir daudz to izmantoju nodarbēm, kuras ir sirdij tuvas. Mākslas piederumu veikalā iegādājos skiču bloku, zīmuļus un ogli. Un, ja brīvdienās turēsies šis vasarīgais laiks, došos uz pludmali ķēpāties. Cheers!
Bildēs - 53 Gloucester street