Different kind of Subject

Šī emurāra temats nebūs par maniem tagadējiem piedzīvojumiem vai iespaidiem. Drīzāk informatīva rakstura. Ļoti bieži e-pastā un sociālajos portālos saņemu tehniskas dabas jautājumus no tiem, kuri arī vēlas doties apskatīt Jaunzēlandi un izmantot Working holiday programmas priekšrocības. Mēģināšu strukturēti aprakstīt savu pieredzi cerībā, ka tā kādam varētu palīdzēt. Lai arī tagad šeit atrodoties viss liekas vairāk vai mazāk pašsaprotami, atceros kā pašai bija sākumā – lēmums braukt ir pieņemts un ko tālāk? Zinu, ka kaut mazākā informācijas kripatiņa reizēm ir ļoti svarīga. Bet pirms tālāk lasāt manus tā saucamos padomus, tad brīdinu, ka tā ir tikai mana pieredze, kas reizēm var neatspoguļot situāciju pilnībā, kā arī es varu cilvēcīgi kļūdīties.

Vīza. Tātad viss šis process, lietišķā valodā runājot, saucas Working holiday scheme. Pasaulē ļoti izplatīta vīzu programma, kas ļauj jauniešiem ceļot apkārt un pie reizes arī piestrādāt, lai būtu nepieciešamie iztikas līdzekļi. No 2009.gada 2.marta šī vīza Latvijai ir pieejama ar Jaunzēlandi. Visa informācija par vīzu ir atrodama Jaunzēlandes Imigrācijas dienesta mājas lapā – www.immigration.govt.nz. Iesaku šo mājas lapu izpētīt no A-Z, jo principā visa nepieciešama informācija par vīzu tur arī ir atrodama. Bet īsumā – katru gadu ir pieejamas 100 vīzas, kuru skaitīšana sākas no 2.marta. Nezinu, vai šobrīd viss 2009.gada limits ir izsmelts un jaunām vīzām var pieteikties tikai martā, jo dati par izsniegtajām vīzām netiek publicēti (vismaz es neatradu tādu informāciju). Līdz ar to īsti nezinu, kas notiek, ja tiek aizpildīta anketa, bet jaunu vietu vairāk nav – vai tas nozīmē, ka vīza netiek izsniegta vai arī pieteikums tiek pārcelts uz nākamo periodu? Man šie jautājumi nebija īsti aktuāli, tāpēc atbildēt nevarēšu. Bet tajā pašā mājas lapā ir iespēja elektroniski nosūtīt jautājumu. Un viņi godīgi atbild norādīto dienu laikā, tā ka droši var rakstīt un pajautāt. Pats vīzas iegūšanas process izskatās apmēram šādi: mājas lapā aizpildi elektronisko veidlapu (atbildi uz daudziem jautājumiem un galvenokārt vairākas reizes nākas ieskaidrot, ka neesi krimināli sodīts un bīstams; aizpildot nepieciešama pase, jo jāievada pases numurs, pārliecinies, ka ievadi numuru pareizi un pasi mainīt arī neplāno, jo pēc tam kādas izmaiņas veikt būs sarežģīti; norādi vēlamo iebraukšanas datumu – sevišķi iespringt nav nepieciešams, jo tikko kā ir apstiprināta vīza, tā viņi dod gadu laika, lai iebrauktu valstī un aktivizētu darba atļauju); samaksā noteikto naudas summu par vīzu, kas pirms gada bija aptuveni 30 LVL; e-pastā saņemsi norādījumus turpmākai rīcībai, kas praktiski nozīmē vizīti pie ārsta, jo viņiem bail, ka Latvijas pilsoņi varētu radīt draudus viņu veselības sistēmai visus aplipinot ar tuberkulozi. Līdz ar to jāizprintē no viņu mājas lapas Temporary Entry X-ray Certificate veidlapa, sekojot instrukcijām jāaizpilda sava daļa, jāpieliek 1 vai 2 pases fotogrāfijas, jānes uz ARS, jānofogrāfē plaušas (atkal jau kādi 30 LVL) un jāiedod ārstam aizpildīt viņa slēdziens. Ar to vēl viss nebeidzas – veidlapa un rentgenuzņēmums ir jānes apstiprināt pie viena no tā saucamajiem panel doctors, kuri Latvijā ir veseli 2 (kontaktinformācija jau atkal ir atrodama viņu mājas lapā). Finālā atliek visu nosūtīt vienai no viņu vēstniecībām (kontaktinformācija būs e-pastā). Pēc aptuveni 2-3 nedēļām viņu mājas lapas izveidotajā profilā (kas nepieciešams, lai aizpildītu pieteikuma anketu) parādīsies vīzas apstiprinājums un nosacījumi. Tātad no vīzas piešķiršanas brīža tiek dots gads, lai iebrauktu valstī un aktivizētu darba atļauju, kas tad arī ir derīga uz gadu. Es Jaunzēlandē iebraucu 21.augustā un 2010.gada 20.augusts ir pēdējā diena, kad man šeit ir ļauts atrasties. Vīza ļauj iebraukt un izbraukt no Jaunzēlandes šī gada laikā cik tik uziet, bet ņem vērā, ka tas vīzu nepagarinās, t.i. – kopumā tāpat būs gads. Strādāt pie viena darba devēja var līdz 3 mēnešiem, kas ir diezgan diskriminējoši, jo citu valstu jaunieši var strādāt visu gadu, piemēram, britu jaunieši jo vīzu var arī pagarināt uz 2 gadiem un visu šo laiku strādāt, cik ilgi vēlas. Un šādi nejauki ierobežojumi par 3 mēnešiem šķiet, ka ir uzlikti tikai jauniešiem no Austrumeiropas, Āzijas un varbūt vēl kādām ne tik populārām valstīm. Tā ka valstu diplomātiskās attiecības šeit spēlē zināmu lomu. Tas arī viss par vīzu. Izprintē to no viņu mājas lapas, sakopē vairākos eksemplāros un turi to sasniedzamā attālumā, jo to var pajautāt muitas darbinieki iebraucot un to noteikti jautās, stājoties darba attiecībās. Easy-peasy, ne? Un tas ir tikai sākums.

Apdrošināšana. Saskaņā ar vīzas nosacījumiem katram braucējam pirms braukšanas ir jānokārto comprehensive hospitalisation health insurance, kas nozīmē, ka parastā tūrista nelaimes gadījumu apdrošināšana šeit nederēs. Tūristu veselības apdrošināšana izmaksas, kas rodas nelaimes gadījumu rezultātā, bet Jaunzēlandē nelaimes gadījumu apārstēšana ir bez maksas arī iebraucējiem. Comprehensive veselības apdrošināšana nozīmē to, ka tā segtu arī vizīti pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, ja rastos tāda nepieciešamība. Un tās izmaksas nav no mazākajām, veselības apdrošināšana uz gadu maksās aptuveni 500-600 LVL. Šīs starptautiskās veselības apdrošināšanas var iegādāties internetā un ērtākais veids, kā tās atrast ir pajautājot Google tantei. Tās darbības principi visām ir vairāk vai mazāk vienādi, ja rodas nepieciešamība pēc ārsta, tad izmaksas vispirms ir jāsedz pašam un pēc tam rēķini jāsūta ofisam, kuri tad to visu izskata un pārskaita naudu uz kontu. Atsevišķas kompānijas ar atsevišķām slimnīcām veic tiešo rēķinu maksāšanu, bet tā kā ceļojot nekad nevar paredzēt, kurā vietā atradīsies, tad man šķiet, ka tam nav īpaši lielas jēgas. Attiecībā uz pašu veselības apdrošināšanas veidlapas aizpildīšanu, iesaku melot. Īsti nezinu vai tā ir ar visām kompānijām, bet manā veselības apdrošināšanas veidlapā tika prasīts atbildēt uz tādiem jautājumiem kā – vai jebkad ir bijusi nepieciešamība doties pie ārsta? Pat ja tas ir bijis saaukstēšanās rezultātā. (Un kurš tad nav bijis pie ārsta?) Bet kas notiek, ja šo informāciju norāda? Tā tiek automātiski izslēgta no apdrošināšanas polises. Šo apdrošināšanas kompāniju politika neatļauj apmaksāt izdevumus, kas rodas kādu iepriekšēju saslimšanu rezultātā. Un ja savas atklātības dēļ arī norādi visas vizītes pie ģimenes ārsta, tad rēķini, ka tas viss būs kā neattiecināmas izmaksas, ja šo pašu iemeslu dēļ šeit nāksies apmeklēt ģimenes ārstu vai citu speciālistu. Esmu dzirdējusi, ka citi ceļotāji šo apdrošināšanas polisi neuztver nopietni un neiegādājas. Man uz robežas arī to neviens nepajautāja, bet gadījumā, ja pajautā un tādas līdzi nav, tad principā ir pārkāpti vīzas nosacījumi. Ja runājam par veselības sistēmu Jaunzēlandē, tad ģimenes ārsts jeb General practitioner ir ārkārtīgi svarīga persona, kas nozīmē, ka pie attiecīgā speciālista nevar tikt bez nosūtījuma. Aptiekas arī ir viens diezgan smieklīgs iestādījums, kas vairāk atgādina mūsu pašu Drogas – pilnas ar kosmētikas produktiem. Ja Latvijas aptiekās 3 sienas no 4 ir noklātas ar zālēm un viena siena ir atvēlēta kosmētikas un citiem produktiem, tad Jaunzēlandē viss ir otrādi. Bezrecepšu zāles ir tikai dažas, ļoti mazā izvēlē un galvenokārt saaukstēšanās gadījumiem. Tāpēc, ja zini, ka varētu rasties nepieciešamība pēc kādām specifiskām zālēm, tad tās ieteicams iegādāties jau Latvijā un ņemt līdzi.

Aviobiļetes. Šeit ir tikai viens ieteikums – jo ātrāk pirktas, jo labāk jeb lētāk. Te nu katram pašam jāmeklē internetā izdevīgākie varianti. Es lidoju no Londonas ar viņu pašu Air New Zealand, kas nozīmēja, ka man nevajadzēja nekur pārsēsties (ja neskaita Honkongu, kur vajadzēja izkāpt no lidmašīnas, iziet security kontroli un kāpt atpakaļ) un ilgi dzīvoties pa lidostām. Bet tā kā pirku vienu mēnesi iepriekš, tad sanāca ļoti dārgas biļetes. Noteikti, ka var sakombinēt visādus variantus arī caur Āzijas vai citām aviokompānijām. Bet jāņem vērā, ka biļetes ir jāpērk arī atpakaļ ceļam, jo, ja nemaldos, tad tas atkal ir viens no vīzas nosacījumiem, kas nav tas sliktākais. Manas biļetes ir ar maināmu beigu datumu, kas nozīmē, ka piemaksājot nelielu (cerams, vēl neesmu noskaidrojusi, cik tas varētu man izmaksāt) naudas summu, varu izvēlēties citu atpakaļ braukšanas datumu. Tādēļ uzskatu, ka lidot ar vienu aviokompāniju šajā gadījumā ir izdevīgāk, jo, ja izvēlas kombinēto lidojumu, izmaiņu gadījumā, datumi jāmaina visiem lidojumiem, kas to pašu izmaksu summu vien savelk.

Finanses. Visus visvairāk interesējošais jautājums, uz kuru visgrūtāk sniegt atbildes. Vispirms par izdevumu sadaļu. Turpmākās naudas summas tiks norādītas Jaunzēlandes dolāros, tāpēc svarīgi jau savlaicīgi iegaumēt naudas maiņas kursu 1$ = 0,36 LVL, es parasti visu dalu ar 3 un vēl nedaudz piemetu klāt. Vīzas nosacījumi paredz, ka līdzi laikam jāņem 4200$, kas sākotnēji izklausās liela naudas summa, bet ticiet man, tā pazūd gaismas ātrumā. Vidēji viena nakts hostelī maksā 25$, ilgtermiņa istabas īre (atkarībā no tā, kurā pilsētā, vai vēlies dzīvot viens vai ar kādu kopā, centrā vai ārpus centra) – 80-150$, autobuss no vienas pilsētas līdz otrai (ja vien neplāno braukt no salas viena gala līdz otram) maksā 20-30$, litrs piena – 2-3$, maize vidēji 3$, vistas fileja (aptuveni 2 ēdienreizēm) – 5$, pudele alus – 2$ (pērkot vairumā, lētāk), kilograms rīsu/makaronu/kartupeļu 2-3$. Aptuveni šādas cenas, kas šobrīd laikam ir dārgāk nekā Latvijā. Dzīvošanas izmaksas ir atkarīgas no katra dzīves veida, ko un cik daudz ēd. Man ēšana vidēji nedēļā izmaksā 70-100$. Cik maksās ēšanā ārpus mājas, īsti nepateikšu. Aptuveni rēķinot un taupīgi dzīvojot, vidējās accomodation & food izmaksas mēnesī varētu būt ap 1000$.

Ieņēmumu sadaļa. Jaunzēlandē minimālā alga ir 12,5$/stundā. Lielākoties visur maksā tā saucamo Holiday pay 8% apmērā, kas ir kā atvaļinājuma nauda tiem, kas strādā mazāk par gadu, kas nozīmē, ka minimums, ko iespējams saņemt ir 13,5$/stundā. Nodokļos aiziet aptuveni piektā daļa, kas nemaz nav neslikti, ņemot vērā, ka Latvijā nodokļos aiziet apmēram trešdaļa. Darba sludinājumos algas variē no tiem pašiem 12,5$ līdz 16$, atkarībā no tā, cik „šika” iestāde un kādi darba pienākumi. Ja strādā ar minimālo algu, tad aptuveni puse algas aiziet dzīvošanai un pārtikai, otru pusi var mierīgi ietaupīt tālākai ceļošanai.

Darba meklēšana. Kad konta saturs sāk dramatiski samazināties, tad zini, ka ir pienācis laiks meklēt darbu. Ar darbiem ir tā, ka avīzes ir pilnas ar sludinājumiem, bet to atrast nav tik vienkārši, jo tā sameklēšana ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Lielajās pilsētās ir vairāk iespēju, bet vairāk arī darba meklētāju. Mazajās pilsētelēs vai miestiņos piedāvājums ir mazāks, bet nav daudz cilvēku, kuri tur gribētu iesprūst uz ilgāku laiku. Vasaras sezonā darba piedāvājumu ir daudz vairāk nekā ziemā, jo tad visa valsts ir pilna ar tūristiem un viesmīlības nozare plaukst un zeļ. Ja ir iepriekšēja pieredze viesmīlības nozarē, tas ir liels pluss. Vasaras sezonā var doties novākt augļus, atsevišķos dārzos darbs ir atrodams arī citos gada laikos. Darba meklēšanas kanāli – vietējās avīzes, internets, mazajās pilsētās – community board (atrodams lielveikalos), var doties uz darba aģentūru, kura iekārtos darbā, bet lielākoties tas ir ārkārtīgi garlaicīgs darbs fabrikā. Sezonas laikā var sperties iekšā veikalos vai kafejnīcās un pa tiešo jautāt pēc darba (jārēķinās, ka nāksies dzirdēt daudz noraidījumu un tas var radīt depresīvu noskaņojumu). Ja vēlme ir piestrādāt tikai uz īsu laiku, lai iekrātu naudu, tad darbu var meklēt caur aģentūrām, jo viņi var piedāvāt īstermiņa darbu, tā pat ir arī ar augļu novākšanas darbu – nekādu interviju, apmācību sniedz uz vietas, naudu sāc pelnīt jau no pirmās dienas un aiziet no darba vari jebkurā brīdī. Citos gadījumos prasa uzņemties saistības vismaz uz 3 mēnešiem vai arī neņem darbā tā iemesla dēļ, ka ar Latvijas vīzu var strādāt tikai 3 mēnešus.

Noderīgas interneta lapas – www.backpackersboard.co.nz (vispār ļoti noderīga info ceļotājiem, ir atrodami arī darba piedāvājumi, bet jāskatās, kurā gadījumā piedāvā darbu un kurā tikai bezmaksas dzīvošanu apmaiņā pret darbu), www.seek.co.nz (šķiet, ka saturīgākā no visām darba sludinājumu lapām), www.picknz.co.nz (viss par un ap augļu novākšanu, pie kontaktiem var atrast e-pastu, kur pajautāt, vai tuvākajā nākotnē būs nepieciešami papildus darbinieki). Google tante vienmēr piedāvā n-tos variantus. Ja visi striķi trūkst, tad var mēģināt doties „wwoofingot” – www.helpx.net un www.wwoof.co.nz, strādāt 2-4h dienā apmaiņā pret bezmaksas dzīvesvietu un ēdināšanu. Darbu meklēt būtu ieteicams, atrodoties uz vietas, lai nepieciešamības gadījumā var aiziet uz interviju vai izmēģinājuma dienu. Universāla padoma darba meklēšanas ziņā man nav - viss atkarīgs no veiksmes un apņēmības. Jārēķinās, ka darba atrašana var aizņemt kādas 2 nedēļas vai pat vairāk, tā ka, kā man reiz teica - time and patience is all it takes.

Pirmie soļi. Pirmais, ko ieteiktu izdarīt, ir iegādāties BBH kluba karti (Budget Backpacker Hostels). Tā maksā 45$, bet ar šo karti BBH tīkla hosteļos var ietaupīt 3$ uz katru nakti, kā arī šī karte darbojas kā zvanu karte 20$ apmērā – noderīgi, lai pazvanītu uz mājām un jebkurā citā situācijā, kad nepieciešams kādu sazvanīt, piemēram nākošā hosteļa norezervēšanai. Un kas ir pats labākais, to var izmantot, zvanot no mobilā telefona. Tā ka pati karte atmaksājas 9 naktīs.

Bankas konts. Iesaku iet uz BNZ banku, jo tā šķiet ceļotājiem visdraudzīgākā – neprasa apliecinājumu par pilnīgi neiespējamo patstāvīgo dzīves vietu. Bet var iet arī uz citām bankām, palūdzot hostelim, kur esi apmeties, uzrakstīt apliecinājumu, ka kādu laiku tur plāno uzturēties. BNZ bankā aizpildīju pieteikumu, noguldīju prasītos 200$ kontā un pēc pāris dienām konts un karte bija gatava.

Nodokļu maksātāja numurs. No bankas palūdz izziņu par „patstāvīgo” dzīves vietas adresi, kas šajā gadījumā ir vienkārši norādītā hosteļa adrese, paņem pasi un vīzu un dodies uz Inland Revenue kantori aizpildīt pieteikumu. Aptuveni pēc 2 nedēļām uz norādīto adresi viņi atsūta tavu nodokļu maksātāja numuru. Ja nepieciešams numuru uzzināt ātrāk, tad var zvanīt un noskaidrot pa telefonu. Ar šo formalitāšu kārtošanu var nesteigties, jo nodokļu maksātāja numuru darba devējam var iesniegt arī vēlāk.

Par iepriekšēju plānošanu. Viena no ceļotāja dzīves atziņām – it’s good to have a plan. Nothing will ever happen according to this plan. Tā kā domāju, ka nav īpaši nepieciešams iespringt uz visa garā ceļojuma/piestrādāšanas saplānošanu, jo lietas uz vietas var izrādīties daudz savādākas nekā esi tās iedomājies, sēžot pasaules otrā pusē; nekad nevar zināt, kādas iespējas sagaidīs tevi aiz nākamā stūra un galu galā – ceļošanas bohēma ar striktu plānošanu kopā īsti neiet.

Tā, uz doto brīdi tas būtu arī viss, cerams, ka noderēs. Ja vēl kaut kas noderīgs ienāks prātā, tad šo rakstu papildināšu, kā arī var iesūtīt kādus sasāpējušos jautājumus un tad atbildes agrāk vai vēlāk šeit parādīsies. Pakojiet somas, brauciet apskatīt šo skaisto zemi un nesiet Latvijas vārdu pasaulē, lai pēc kāda gada letiņiem nenāktos katrā iepazīšanās reizē dzirdēt „Latvia? Where the hell is that?!?”